Search results for " Kari"
showing 10 items of 24 documents
Kirjoituksen näköiset kuvat : Aperitiffin tekstifaksimilet
2018
Zvaigžņotā Debess: 2012, Rudens (217)
2012
Saturs: P.Stučkas LVU ieguldījums astronomijas speciālistu sagatavošanā ; Starp "maldugunīm" un zvaigznēm ; A.Alksnis. Dawn kosmosa misija palīdz atklāt asteroīda Vesta noslēpumus ; D.Docenko. Komentārs: Par Higsa bozona atklāšanu ; I.P. Frīdriha Candera 125.dzimšanas dienai Krievijas Pasts izdevis marku ; P.Leckis. Mākoņu pārklātais pavadonis ; D.Kotlere, I.Šmelds. Kosmisko atlūzu novērojumi Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā ; Pirmo reizi “ZvD”: Dace Kotlere ; I.P. Divas dienas, godinot Jāni Ikaunieku (28.IV 1912.–27.IV 1969.) ; I.Pundure. Jāņa Ikaunieka devums Latvijas astronomijai ; N.Cimahoviča, Imants Vilks, R.Saveļjeva, T.Millers, A.Krastiņš. Atmiņas par Ikaunieku ; E…
Persijas impērija un kultūrainavas Hērodota "Vēsturē"
2019
Persijas impērija un kultūrainavas Hērodota "Vēsturē", Vītoliņš, R. R. zinātniskais vadītājs dr. hist. Tumans, H. Maģistra darbs, 97. lpp. Latviešu valodā. Maģistra darbā pētīts kā tiek veidotas atšķirības starp Persiju un zemēm, kuras tā mēģina iekarot Hērodota “Vēstures” naratīvā. Kultūrainava pētīta kā elements, kurā integrētas simboliskas nozīmes, kas to padara par būtisku naratīva sastāvdaļu.
Lithuanian armed forces in Ilūkstė region in 1919–1920
2006
Dalį Ilūkstės apskrities lenkų ir lietuvių karinės pajėgos okupavo 1919 m. vasarą. Lenkų valdžios įstaigos nedelsdamos įtraukė 6 apskrities rytinės dalies valsčius ir Gryvos miestą į savo valstybės sudėtį ir atsisakė svarstyti šį klausimą su Latvijos atstovais. Klausimas buvo išspręstas tiktai 1920 m. liepos pradžioje, kai dėl Raudonosios armijos puolimo lenkų kariuomenė buvo priversta pasitraukti iš Ilūkstės apskrities. Tuo pasinaudojo Latvijos pusė, tuo momentu pagal savo galimybes užimdami dalį tos teritorijos. Likusią užėmė lietuviai, kurie jau nuo 1919 m. vasaros buvo rūpimoje Ilūkstės apskrities dalyje. Nors derybose tarp Latvijos ir Lietuvos buvo deklaruota, kad sienos tarp tų valsty…
Ieinteresēto sociālo grupu ietekme uz eiropeizācijas procesu Austrumbaltijā (1199-1229)
2020
Balstoties uz to, ka katra sociālā grupa ir kādas latīņu kristīgās Eiropas garīgās vai laicīgās sfēras reprezentante, bakalaura darbā “Ieinteresēto sociālo grupu ietekme uz eiropeizācijas procesu Austrumbaltijā (1199-1229)” identificēti četri Austrumbaltijas eiropeizācijā ieinteresētie aktori – garīdzniecība, Dānijas Karaliste, bruņniecība un tāltirgotāji – un analizēta viņu nozīme eiropeizācijas procesā laika periodā no 1199. gada līdz 1229.gadam. Izmantojot viduslaiku Livonijas 13. gs. hroniku materiālu, pētījuma rezultātā ir izdevies padziļināt skatījumu uz Austrumbaltijas integrāciju latīņu kristīgās Eiropas kultūrtelpā un tajā iesaistīto aktoru mijiedarbību.
”Nauru on epäsäännöllistä hengitystä” : Aperitiff – avoin kaupunki koomisena romaanina
2018
Templiešu ordeņa attiecības ar laicīgo varu viduslaikos
2020
Templiešu ordenis ir viens no pirmajiem garīgi militārajiem bruņinieku ordeņiem, kuri uzplauka Krusta karu laikā. Divsimt gadu laikā templiešu ordenis bija guvis lielus sasniegumus, bet to pamatā vienmēr atradās labvēlīgās attiecības ar laicīgās varas pārstāvjiem – karaļiem un baroniem, hercogiem un grāfiem. Pateicoties tādiem valdniekiem, kā Filips IV, Edvards II, Balduins II un citiem mazākiem augstmaņiem no Jeruzalemes līdz Anglijai, Templiešu ordenis bija spējis izveidot savu Svētās Zemes sargātāju reputāciju. Sarežģītāk veidojās templiešu attiecības ar laicīgo varu Francijā un Anglijā, kur ordenis saņēma gan šo valstu valdnieku atbalstu, gan arī tā darbība nonāca pretrunā ar viņu īsten…
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa tēls interneta ziņu portālu Delfi.lv un Tvnet.lv publikācijās un to lietotāju komentār…
2020
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādu tēlu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam ir veidojuši Latvijā apmeklētākie interneta ziņu portāli – Delfi.lv un Tvnet.lv, kā arī salīdzināt publikācijās un to lietotāju komentāros identificēto tēlu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti pieci pētnieciskie jautājumi, uz kuriem atbildes meklētas, balstoties uz teoriju par politisko komunikāciju, interneta ziņu portāliem, Klausa Mertena tēla teoriju un īstenoto pētījumu, kurā veikta arī interneta ziņu portālu lietotāju aptauja, kā arī izmantots Čārlza Osguda semantiskais diferenciālis. Rezultātā atklāts tēls divu interneta ziņu portālu publikācijās un to lietotāju komentāros.